Internets: http://www.urboekologija.lv
E-pasts: urbo@internet.lv; urboekologija@gmail.com
Tel.: (+371) 67-361-553, 29-158-279, 29-150-482

Rajona padomē divos biezos sējumos ir atrodams «Dobeles rajona teritorijas geoekoloģiskais zonē-jums», ko 90. gadu sākumā ir izstrādājis toreizējā Latvijas Valsts celtniecības zinātniskās pētniecības institūta sektors «Urboekoloģija». Sektora un arī tēmas vadītāja ir bijusi arhitektūras zinātņu doktore LUDMILA KARTUNOVA.

Tiekamies ar viņu Rīgā, un man līdzi ir šīs divas biezās grāmatas. Ludmila Kartunova gan saka, ka materiāls jau ir novecojis, jo dzīve un zinātne šajos vairāk neka desmit gados ir strauji gājusi uz priekšu, parādījušies jauni atklājumi. Tāpēc rajona padomei vairākkārt piedāvāts vēlreiz veikt vides situācijas izpēti un izstrādāt priekšlikumus rajona sociālās un ekonomiskās attīstības virzieniem. Neviena saimniecības nozare nevar sekmīgi attīstīties, neņemot vērā zemes ģeologo - ģeofizisko iedarbību. Vēl jo vairāk tā ietekmē iedzīvotāju veselību.

SIA «Urboekoloģija», kur Ludmila Kartunova ir ģeoekoloģijas sektora vadītāja, ir veikusi pētījumus un sniegusi slēdzienus par teritorijas izmantošanas lietderīgumu noteiktiem mērķiem vairākos Latvijas rajonos.

Labvēlīgs jaunās paaudzes radīšanai

Sakot savu stāstījumu par mūsu rajona teritoriju, Ludmila Kartunova atvirzās 13 tūkstošu gadu vecā vēsturē, kad Latvijas zeme bija atbrīvojusies no ledus. Kamēr mūsu kaimiņi - Jelgava, Bauskas apkārtne - un ari Rīga vēl atradusies ūdenī, mūsu rajona teritorija jau ir augstu pacēlusies kā sauszeme, līdz ar to sākot pirmā uzkrāt informatīvo un garīgo vēsturi.

Ludmila Kartunova uzsver, ka mūsu rajona teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, zemes slāņu bagātība ir fantastiska dāvana, ko jāprot izmantot.

- Tie ir ne tikai derīgie izrakteņi un vairāki ūdens horizonti, bet tā arī ir aizsardzība, tā ir iespēja droši dzīvot, radīt jauno paaudzi un attīstīties. Ar to jūsu un vēl Liepājas un Saldus rajoni stipri atšķiras no pārējiem. Ir tikai trīs rajoni, kur ir šāda bagātība.

Jautāta, vai tomēr dzimstības līkni vairāk neietekmē sociālie apstākļi, Ludmila Kartunova saka:

- Jā, sociālā politika dažreiz var ietekmēt dzimstības rādītājus, bet tas notiek retos gadījumos. Piemēram, Ogres rajonā, kur pārsvarā dzima puikas, uzbūvēja trikotāžas kombinātu. Uz turieni strādāt sabrauca daudz jaunu meiteņu. Rezultātā krasi pieauga dzimstība, un notika lokālais demogrāfiskais sprādziens. Astoņus gadus Ogres rajons tu rēja dzimstības čempiona ka rogu Latvijā. Tagad dzimstība ir atkal samazinājusies līdz dabiskiem rādītājiem, raksturīgiem šai teritorijai.

Sociālā ietekme ir kā virsbūve uz demogrāfiskās situācijas, kuru rada ģeoloģiskās un kosmiskās ietekmes.

Zemes slāņi satur informāciju par visiem dzīves attīstības posmiem. Sākot no paleozoja ēras, kad parādījās dzīvība, veidojās slānis pēc slāņa. Kur ģeoloģiskie apstākļi bija labvēlīgi, tur no organismu atliekām izveidojās biezāki slāņi. Kur apstākļi neveicināja dzīves attīstību, slāņi ir daudz plānāki vai to vispār nav, piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā, Ziemeļkanādā.

Latvijā visbiezākā nogulumu iežu kārta ir Viduskurzemē (visvairāk Dobeles un Saldus rajonos) un Austrumlatvijā - sevišķi Madonas rajonā.

Jo zemes nogulumu iežu kārtainā «kūka» ir biezāka, jo labāk mēs jūtamies uz tās. Dobeles un Saldus rajoni ir vietas ar Latvijā visbiezāko nogulumu iežu kārtu. Šeit dzīve plaukst. Tās ir vietas, kuras Latvijai dod visvairāk cilvēku.

Vai nedzīvoju uz lūzuma?

Ludmila Kartunova stāsta, ka nogulumu iežu kārta balstās uz granīta slāņa, kuru sauc par kristālisko pamatklintāju. Tā virsma nav gluda un vienāda, bet gan diezgan robaina un plaisaina. Visa zeme ir plaisās. Šķērsām pāri visai Latvijai iet Liepājas - Rīgas - Pleskavas lūzumu un plaisu zona.

- Vai tas ir slikti, vai tas ir labi? Nevar pateikt ne jā, ne nē. Tam ir savi plusi un savi mīnusi. Ir zināms, ka šajās zonās notiek aktīva dzīve, jo no zemes dzīlēm nāk enerģija un mikroelementi. Sevišķi aktīvs ir Rīgas - Cēsu - Valmieras posms.

Lūzuma zona skar mūsu rajona Bikstu, Annenieku, Zebrenes, Jaunbērzes pagastus. Ar to saistīta tā sauktā Dobeles struktūra, kurā savulaik bija paredzēts ierīkot pazemes gāzes glabātuvi.

Tā ir ļoti vērtīga lieta, kādas nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. Vienīgi Kaļiņingradā līdzīgu var atrast. Ja sāksies Latvijas krastu applūšana un Inčukalnā nebūs iespējams glabāt gāzi, Dobeles gāzes glabātuve var izrādīties ļoti noderīga.

Ludmila Kartunova saka, ka nav tukšas runas par Dobeles dimantiem. Ļoti lielo spiedienu rezultātā lūzumu zonā un visā plaisas garumā ir atrasti dimanti vai to pavadoņi. Ģeoloģiskā karte rāda, kur dimanti apmēram var būt, un visiespējamākās vietas ir divas - ap Valmieru un Saldus -Dobeles apkaimē.

Tas, nenoliedzami, paver lielas saimnieciskas perspektīvas, bet, no otras puses, lūzumu zona ir saistīta ar ietekmi uz veselību.

Šajā vietā nāk laukā palielināta enerģija un vielu plūsmas, izdalās radioaktīvā radona gāze. Tā savukārt veicina saslimstību ar plaušu vēzi.

Paaugstināta saslimstība ar to konstatēta Annenieku pagastā, tāpēc, kā uzsver Ludmila Kartunova, tajā noteikti nepieciešams veikt radona pārbaudi. Būtu vēlams nokar-tēt pagasta teritoriju vai vismaz ciematus.

- Dzīvošanai ir jāizvēlas pa reiza vieta. Ja cilvēki dzīvos uz paša lūzuma, viņu veselība cietīs. Ja mājas ir izvietotas tālāk, tas nav tik bīstami. Pat otrādi - lūzumu ietekmes zonā organismi attīstās labāk nekā vietā, kas tālāk no zonas. Ieteicams mājas izvietot ne tuvāk par 300 metriem no lūzumiem.

Zinātniece saka - tāpēc cilvēkam ir jāzina, kur viņš dzīvo. Ir jāizveido karte un jāiezīmē, kur atrodas lūzumi, jāveic pārējo ģeoloģisko apstākļu pārbaude, lai būtu skaidrs, kur drīkst celt māju un veikt kādu saimniecisko darbību un kur to darīt nav ieteicams.

Plaisas tikai guļ

Zemes plaisas ir zonas, kuras var izraisīt zemestrīci. Kā stāsta Ludmila Kartunova, arī cauri mūsu rajonam iet aktīvā zona. Šajā «gaitenī» no 1783. līdz 1909. gadam - 126 gadu laika - konstatētas desmit zemestrīču, kas bijušas 5-6 balles stipras. Un tās ir ļoti spēcīgas zemestrīces.

- Aktīvā Saules laikā zemestrīces var atkārtoties. Ģeologi saka - plaisas tikai guļ, gaida savu brīdi, kad vērties vaļā un sākt darboties.

Penkules lūzums arī nav mierīgs. 1616. gada 30. jūnijā bija ļoti spēcīga zemestrīce, kas gāja pa līniju Birži - Bauska - Dobele. Par to minēts Valles muižas mācītāja Georga Manceļa pierakstos. Tā ir viena no pašām pirmajām zināmajām Latvijas zemestrīcēm.

Dobeles rajonā, tāpat kā visā Latvijā, regulāri notiek zemestrīces ar laika intervālu 100 - 300 vai 500 un vairāk gadu. Par to nedrīkst aizmirst, kad plānojam jaunu būvniecību lūzumu zonā.

Ne ilgstoši dzīvot, bet ārstēties

Iegūta jauna informācija par magnētiskajiem laukiem. Ir izpētīts, ka cilvēkiem vislabvēlīgākās ir vietas ar magnētiskā lauka nulles intensitāti. Šajās vietās ir pozitīvs iedzīvotāju pieaugums un konstatēta vislielākā produktivitāte. Izrādās, ka Latvijā un arī visā pasaulē pilsētas ir vēsturiski izvietotas ap magnētiskā lauka nulles izolīnijām.

- Vai tas bija rīkstnieku no pelns vai dabiskā atlase, bet fakts paliek fakts, ka tika atrasta optimālā zona.

Ja zemes magnētiskā starojuma intensitāte ir ne vairāk kā 500 nanoteslu, mēs jūtamies ļoti labi. Ja šis skaitlis tuvojas 1000 nanotesliem, ari var izturēt, bet jau sākas saslimstības. Ja iet pāri 1500 nanotesliem, jau ir nopietni veselības traucējumi. Anomālijas ir ļoti nevēlama vieta dzīvošanai. Tur tiek traucēta nervu, asinsrites, dzimumu sistēmas darbība.

Taču tam ir ari otra puse. Kanādas ģeologa Kreina pētījumi rāda, ka baktēriju populācijas produktivitāte anomālijās samazinājās 15 - 30 reižu. Praktiski tās tur nevar pavairoties.

Magnētiskajā anomālijā nevar pavairoties ari vēža šūniņas. Tādas vietas var izmantot šīs slimības profilaksei.

Tērvetes magnētiskā anomālija tāpēc ir vērtīga teritorija, kuru var izmantot tuberkulozes un jaunveidojumu ārstēšanai. Tur ir visi apstākļi ārstēšanas kursam divu trīs mēnešu garumā.

Zināms arī, ka magnētiskajās anomālijās labi aug mežs.

Patīkami arī atzīmēt, ka Tērvetes ciemats, tāpat kā pārējās Dobeles rajona apdzīvotās vietas, atrodas labvēlīgā vietā, uz nulles līnijas.

Pēc labvēlīgas enerģijas brauciet uz Dobeli!

Zinātniece skaidro, ka cilvēka organismam ir nepieciešamā gravitācijas enerģija.

- Tā ir enerģija, ko dod zeme, bet bez tās nav iespējams ražot mūsu enerģiju. Tikai intensīvā gravitācijas laukā veidojas organiskās molekulas. Ja gribi dzemdēt bērnu, ja gri bi nebūt impotents, ja gribi būt enerģijas pilns un spējīgs cīnīties ar slimībām, tad ir jā dodas dzīvot uz jūsu rajonu. Ja nav pietiekošas gravitācijas lauka intensitātes, cilvēkiem rodas osteoporoze, osteohondroze, slikta redze un citas vainas.

Latvija pārsvarā pieder gravitācijas laukam ar vājo intensitāti. Rīgā, piemēram, maksimālā gravitācijas lauka intensitāte sasniedz tikai četrus miligalus. Dobeles rajona atsevišķās vietās tā ir desmit reizes lielāka.

Piemēram, Dobeles pilsētā atrodas gravitācijas anomālija ar intensitāti, lielāku par 40 miligaliem. Augsta gravitācijas lauka intensitāte ir Vītiņu pagastā un citos rajona dienvidu daļas pagastos.

Ludmila Kartunova uzsver, ka mūsu rajonā ir jāveido atpūtas zonas cilvēku atveseļošanai, īpaši spēcīgi ir Vītiņi, kur noteikti ir vieta kūrortam. Kūrortzona varētu atrasties arī ap Dobeli.

- To ir jāiemācās izmantot un kā karogs jāvicina - te ir enerģijas iegūšanas vieta! Te jūs iegūsiet labvēlīgu enerģiju! Es uzsveru - ļoti labvēlīgu.

Taču, kā brīdina Ludmila Kartunova, te gan nevajadzētu uzturēties cilvēkiem, kuriem ir jaunveidojumi. Teritorijās ar intensīvu gravitācijas lauku viss dzīvais attīstās. Tātad šeit attīstās vēža šūniņas, pavairojas baktērijas. Vairojas dzīvnieki, dzimst cilvēki.

Paliksim virs ūdens

Vel viena rajona bagātība -ūdens horizonti, no kuriem rodas avoti. Tie vēl nav izpētīti, lai zinātu, ko tie katrs satur.

Un, ja sākts runāt par ūdeni, tad vēl viena interesanta lieta no zinātnieces stāstītā.

Zemes garozas atsevišķas daļas kustas - dažas ceļas, dažas grimst. Latvija ]r it kā sagriezta trīs daļās. Divas grimst, un viena ceļas - tas ir tā sauktais Baltijas vairogs pie Igaunijas. Ceļas ari Igaunija, Zviedrija un visa Skandināvija.

- Dobeles rajons atrodas uz teritorijas, kura nepakļausies iespējamajam jūras uzbrukumam. Daļu no teritorijas gan zaudēs piejūras rajoni, izņemot Limbažu rajonu, kurš ceļas. Krastu līnijas vietu izmaiņas prognozējamas pēc 100 -120 gadiem.

Zinātnieces ieteikumi

¢ Ir nepieciešams atjaunot ģeoloģisko informāciju, lai lēmumu pieņemšanai par rajona attīstību būtu visas nepieciešamās kartes mērogā 1:100000.

Rajonā ir vairāki sevišķi svarīgi objekti, par kuriem vēlama daudz sīkāka un vispusīgāka informācija. Pie tādiem objektiem pieskaitāmi Ķeveles avoti, Pokaiņi, Gardenes bīstamo atkritumu glabātuve, Dobeles struktūra, Dobeles astroblēma, Lustes pils, Pavāriņu leja, Tērvetes un Vītiņu pagasti.

To izpēte var veicināt rajona un katra pagasta attīstību.

Dobeles rajons ir teritorija, kur var veiksmīgi atveseļot bērnus un pieaugušos. Atpūta Dobeles rajonā ir līdzvērtīga atpūtai dienvidos. Sevišķi ieteicami ir Dobeles un Vītiņu pagasti, kā arī pārējie dienviddaļas pagasti.

¢ Vēl viens rajona attīstības virziens - teritorijas izmantošana dzīvojamai apbūvei.

Tam ir vairāki argumenti:

1)      teritorijas labvēlīgums pastāvīgai dzīvošanai,

2)      sabiedrības augošā apziņa, ka jāsāk pamazām atbrīvot jūras krastus un meklēt māj vietām stabilākas teritorijas,

3) Dobeles nelielais attālums no Rīgas un Jelgavas, tāpēc Dobeles rajons var pilnīgi kalpot kā guļamrajons.

Latvija nevarēs kļūt par civilizētu valsti, ja paliks ar tādu ceļu tīklu, kāds tas ir pašlaik, ļr vajadzīgi mūsdienīgi ceļi, kuri atļautu ātri un droši pārvarēt attālumus. Ceļu uzlabošana pārvērtīs Dobeles rajonu par Rīgas un Jelgavas piepilsētas -teritoriju. Rīga ir laba biznesam, bet ne dzīvošanai un gulēšanai. Tāpēc jau šodien jādomā par teritoriju rezervēšanu dzīvojamai apbūvei.

¢ Nedaudz kritikas. Rajons diemžēl nav tik pievilcīgs, kādam tam vajadzētu būt.

Pēdējie tautas skaitīšanas dati par migrāciju rāda, ka Dobeles rajons pārsvarā atdod cilvēkus citiem rajoniem, nevis saņem tos. Kāpēc?

Savā ziņā šī teritorija atgādina Āfriku, kur brīnišķīgā daba neveicina cilvēku attīstību. Ir, ko ēst, un ir, kur dzīvot. Ko vēl vajag?

Rajonā nepietiekoši ir attīstīts kultūras, izglītības, sporta, medicīnas un citu iestāžu tīkls, kurš varētu noturēt cilvēkus rajonā. Pašlaik viņi brauc projām uz teritorijām, kuras veselībai ir sliktākas, bet toties interesantākas un vairāk urbanizētas.

Zinātnieki, kuri pētīja Amerikas attīstību, nonāca pie slēdziena, ka ASV milzīgs progress kļuva iespējams lielā mērā tikai tāpēc, ka tika uzbūvēti kārtīgi ceļi, kas padarīja visu valsti viegli sasniedzamu.

Sigulda veiksmīgi īsteno biznesa projektu - veido un piedāvā savu teritoriju rīdziniekiem kā dzīvojamo zonu. Dobeles rajons nav talak no Rīgas kā Sigulda, bet nesalīdzināmi labvēlīgāks veselības ziņā. Taču šīs priekšrocības vai nu kautrības vai neprasmes dēļ netiek reklamētas.

Perspektīvas un iespējas rajonam ir plašas. Vajadzīga tikai iniciatīva un uzņēmība, un tad iegūs gan rajons, gan arī visa Latvija.

Kontaktinformācija

Tel./fakss: (+371) 673-61-553
Mob. tel.: (+371) 291-58-279; 291-50-482

http://www.urboekologija.lv 
E-pasts: urbo@internet.lv; urboekologija@gmail.com