Internets: http://www.urboekologija.lv
E-pasts:
urbo@internet.lv; urboekologija@gmail.com
Tel.: (+371) 67-361-553, 29-158-279, 29-150-482

[ARTICLES RU]

 RAKSTI LATVIEŠU VALODĀ
Atsevišķo Latvijas iecirkņu ģeoekoloģiskais raksturojums

 

 
L.Kartunova
Madonas rajons gādā Latvijai veselus cilvēkus
- Avīze ‘Vitrāža’, 2004.g.
 

20. gadsimta beigās Latvija atjaunoja savu valstiskumu. Krasi izmainījās politiskā un ekonomiskā situācija. Jaunajos apstākļos vairs nederēja teritorijas plānošanas principi, izstrādāti Padomju laikā. Madonas rajonam vajadzēja jaunu perspektīvo attīstības plānu, jauna teritoriālās plānošanas dokumentācija.

Rajona padome izveidoja Teritoriālās plānošanas projekta grupu ar rajona padomes attīstības vadītāju Austru Gailīti priekšgalā un noslēdza līgumu ar zinātnisko firmu SIA "Urboekoloģija" par pamatmateriālu sagatavošanu jaunai rajona teritoriālās plānošanas shēmai. Līguma izstrādāšanas laiks- 2 gadi. Zinātniskās tēmas vadītāja Dr.arh. Ludmila Kartunova.

Līgums sastāv no trim daļām. Pirmā daļa veltīta rajona iedzīvotāju demogrāfisko un saslimstības rādītāju analīzei par pēdējiem 20-30 gadiem. Otrā daļa satur rajona ģeoloģiskās vides izpētes materiālus ar vairākām ģeoloģiskām kartēm. Šo daļu izpildīja firmas "Balt-Ost-Geo" speciālisti Franča Kovaļenko vadībā. Trešā daļa ietvers priekšlikumus par rajona tālāko attīstību, saskaņā ar teritorijas ģeoloģiskām īpašībām. Pašlaik ir pabeigtas divas pirmās daļas. Top pēdējā posma pētījumi. Darbu paredzēts pabeigt 2004.g. marta mēnesī.

Madonas rajona nedēļas laikraksta "Vitrāža" korespondenti tikās ar tēmas zinātnisko vadītāju Ludmilu Kartunovu. Lūk, ko Ludmila Kartunova pastāstīja par mums- Madonas rajona iedzīvotājiem un par mūsu zemi.

Ko rajonam dos līgums ar SIA "Urboekoloģija" ?

Mūsu galvenais uzdevums- sastādīt kartes, kurās būs parādīts, kādam nolūkam ir piemērots katrs rajona gruntsgabals- kur var dzīvot un strādāt, atpūsties un ārstēties, kur stādīt mežus un graudaugus u.t.t. Šādas kartes atvieglos vadībai un speciālistiem sastādīt rajona attīstības perspektīvo plānu.

Mums vajadzēja arī novērtēt rajona demogrāfisko potenciālu un uzzināt, vai rajona iedzīvotāju skaits pieaug vai samazinās. Bija arī paredzēts veikt ilggadīgo saslimstības rādītāju analīzi, lai noskaidrotu, ar kādām slimībām rajona iedzīvotāji slimo daudz, ar kādām mazāk. Svarīgi bija arī noteikt, kādās teritorijās šīs slimības attīstās.

Saskaņā ar līgumu rajonam jāsaņem pilnīga informācija par teritorijas ģeoloģisko uzbūvi, ģeofiziskiem laukiem (magnētisko un gravimetrisko), rajona saldiem un minerāliem ūdeņiem un par visiem esošiem rajona derīgiem izrakteņiem.

Pētījuma pamatprincipi

Mēs visi cilvēki esam atkarīgi no laika, kurā dzīvojam un no izstarojumu un vielu plūsmām. Tas nāk no zemes un kosmosa. Cilvēki un daba saņem vienas un tās pašas vielas un izstarojumus. Ar tiem mēs nepārtraukti apmaināmies. Bez šīs apmaiņas mēs nevaram eksistēt un no šo plūsmu rakstura ir atkarīga mūsu veselība un sekmes.

Cilvēks uzzināja par izstarojumiem tikai 20. gadsimtā, kad tika izgudrota speciāla aparatūra. Tā atļāva uzzināt par radioaktīvo, magnētisko un gravimetrisko starojumu, ieraudzīt molekulu un atomu uzbūvi, kā arī ar organismiem bagātu mikro pasauli. Strādājot ar izstarojumiem, cilvēki pārliecinājās, ka tie var būt kā labvēlīgi, tā arī kaitīgi mums. Šodien starojumi lielā mērā ir izpētīti. Cilvēks uzzināja, kādas starojuma intensitātes bīstamas, un pie kādām mēs varam mierīgi dzīvot un attīstīties.

Katrai teritorijai ir savi izstarojumi ar dažādu intensitāti katrā vietā. Kaut kur tie ir spēcīgi, kaut kur vāji. Ja mums ir katra veida izstarojumu karte un ja mēs zinām cilvēkam pieļaujamās izstarojumu intensitātes normas, tad nav grūti izdalīt zonas ar cilvēkam labvēlīgu izstarojumu.

Teritorijas ar citām intensitātēm var veiksmīgi izmantot citam nolūkam. Piemēram, pozitīvās magnētiskās anomālijas, kur nav ieteicams dzīvot, var izmantot ārstnieciskam nolūkam. Šeit var ārstēt tuberkulozi, infekciju slimības un pat jaunveidojumus. Tādās teritorijās sevišķi labi aug meži, kartupeļi, dārzeņi.

Izstarojumu intensitāte lielā mērā ir atkarīga no ģeoloģiskās uzbūves un granīta slāņa dziļuma, garozas lūzumiem un plaisām, tāpēc jāņem vērā arī šie faktori.

Madonas rajons ir Latvijas visvecākā teritorija

Vai Madonas rajons vienmēr atradās tālu no jūras? Nebūt nē. Ir zināms, ka 13 tūkstoš gadu atpakaļ šo teritoriju apskaloja Latvijas okeāna viļņi. Madonas rajona teritorija pirmā no visas Latvijas atbrīvojās no jūras valdījuma un kļuva par sauszemi. Šeit sākās Latvijas kultūras attīstība. Jau ledus laikmetā šeit dzīvoja cilvēki un dziedāja dainas. Viņi redzēja Ledus kalna saskaldīšanos. Ledus kalnu tad sauca par Joda māti. Tā par to stāsta Liezeres daina

Es karā(i) aiziedams
Iz(a) kalu zobentiņu,
Iz(a) kalu zobentiņu
Abas puses cērtama
Sakapāju Joda māti
Deviņiem gabaliem.

(LD 31982 Liezere)

Tagad Madonas rajons atrodas Latvijas centrā, bet paies 100 gadi un jūra atkal tuvosies Madonas rajonam.

Madonas rajons ir seismiski aktīvs

Latvijā konstatētas zemestrīces līdz 6 ballēm. Vairākas tādas zemestrīces bija Liepājas- Rīgas- Pleskavas lūzumu un plaisu zonā, Ventspilī, Bauskas rajonā, Daugavpilī. Pēc Kārļa Dosa datiem, Madonas rajonā pēdējos divus gadsimtus bija trīs lielas zemestrīces. Tā, 1821. gada 21.-23. februārī sākās zemestrīce Koknesē un virzījās uz Madonas rajonu. Tā bija ap 6 ballēm. Rezultātā sabruka Kokneses pils. Pēc 22 gadiem (tieši nākošā Saules aktivitātes ciklā) zemestrīce (ap 6 ballēm) notika Sausnējā (Sausnējas lūzuma zonā). Tajā pašā gadā 5. februārī tika fiksēta tikpat stipra zemestrīce Madonā im Cesvainē. Nākošā 6 balles stipra zemestrīce rajonā notika 1908. gada 29. decembrī Madonā un Cesvainē.

Zemestrīces vienā un tajā pašā vietā parasti notiek pēc 300-500 gadiem un -retāk. Tātad tuvākā zemestrīce Madonā- Cesvainē gaidāma ne ātrāk par 2120. gadu. Bet nav izslēgts, ka tā var notikt kādā jaunā vietā pie cita lūzuma.

Zemestrīces ir katastrofiskas svārstības, bet ar nelielām svārstībām zeme svārstās nepārtraukti. Jo lielāka svārstību amplitūda, jo vairāk problēmu ar veselību un dabisko pieaugumu. Visintensīvākās svārstības konstatētas virs aktīviem lūzumiem.

Lūzumi un veselība

Dzīvot virs lūzumiem- bīstami, un ne tikai tāpēc, ka šeit lielas svārstības. No lūzumiem izdalās pastiprināta vielu un enerģiju plūsma, kuru nevar ilgstoši panest organisms. Rezultātā tiek traucēta nervu sistēma, psihe, attīstās katarakta un jaunveidojumi. Visas šīs slimības ir izplatītas Madonas rajonā. Nav izslēgts, ka vairākas mājas atrodas uz lūzumiem.

Bet ne vienmēr lūzumi ir negatīvs faktors. Ja apbūve atrodas blakus lūzumam (ne tuvāk par 300-500 m), tad samazinātā lūzuma ietekme pozitīvi atsaucas uz cilvēku veselību.

Šodien rajonam jau nodota tektoniskā karte, kur atzīmēti visi senākie lūzumi. Karte par garozas jaunāko slānu traucējumiem (plaisu zonām) būs gatava marta mēnesī.

Summārie dati par lūzumiem un plaisu zonām atļaus izdalīt dinamiski aktīvu teritoriju iecirkni no stabiliem- labvēlīgiem gruntsgabaliem dzīvošanai un attīstībai.

Madonas rajona magnētiskais un gravitācijas lauks

Vai visas teritorijas starp lūzumu un plaisu zonām vienādi labvēlīgas? Tomēr nē. tās ir ļoti dažādas. Šo atšķirību nosaka magnētiskā, gravitācijas un radiācijas izstarojumi.

Pētījums parādīja, ka Madonas rajonā ir pārsvarā labvēlīga magnētiskā lauka intensitāte. Tikai pašos rietumos- Egļu un Sausnējas pagastā atsevišķās teritorijās magnētiskā lauka intensitāte pārsniedz cilvēka organismam labvēlīgo robežu.

Arī gravitācijas lauka intensitāte labvēlīga, izņemot pašos austrumos ( Indrānu un Varakļānu pagasts), kur gravitācijas lauks daļēji negatīvs. Tur ir problēmas ar veselību. Patīkami atzīmēt, ka Madonas rajonā daudz mazāk slimo nekā citos rajonos un mirstība no Latvijā galvenā nāves cēloņa- asins rites sistēmas slimībām-viena no zemākām valstī.

Kristāliskais slānis

Mūsu veselība lielā mērā ir atkarīga no kristāliskā slāņa. Tas atrodas zem augšējiem nogulumu iežiem. Latvijā kristāliskais slānis Liepājas rajonā atrodas 2,5 km dziļumā un pamazām ceļas uz austrumiem. Latgalē, Alūksnes, Valkas, Valmieras rajonā tas pienāk pie zemes virsmas pavisam tuvu (līdz 500-250 m).

Kristāliskais slānis satur daudz radioaktīvu vielu un atsevišķās vietās-dzelzsrūdu. Tātad, jo tuvāk slānis pienāk pie zemes virsmas, jo lielāku radiācijas un magnētisko starojumu saņems organismi, jo tuvāk atradīsies arī lūzumi ar savu spēcīgo ietekmi.

Mūsu pētījumi Latvijā liecina, ka normāla paaudzes atjaunošana notiek teritorijās, kur kristāliskais slānis iegremdēts dziļāk par 1 km. Un jo dziļāk šis slānis, jo augstāki iedzīvotāju dabiskā pieauguma rādītāji un otrādi.

Lielākā Madonas rajona daļa pieder Gulbenes ieplakai, kur kristāliskā slāņa dziļums sasniedz 1000-1250 m līdz zemes virsmai (Aronas, Bērzaunes, Liezeres, Kalsnavas, Mētrienas, Mārcienas, Lazdonas, Dzelzavas, Sarkaņu, Praulienas pagasti, Madona, Cesvaine ar lauku teritoriju). Šeit ir augstākā dzimstība un zemākā mirstība. Rajona rietumu un austrumu daļā kristāliskā slāņa attālums līdz zemes virsmai ir mazāks par 1 km- tur dzīvot smagāk.

Madonas rajona teritorija ir labvēlīga dzīvošanai bet ir arī savas problēmas

Kā ārzemnieki izvēlās zemi pirkumam? Viņi, pirmām kārtām, ievāc informāciju, kāda šinī vietā ir iedzīvotāju dzimstība un mirstība, un ja izrādās, ka mirstība augsta, bet iedzīvotāju dabiskais pieaugums zems, viņi pārslēdz savu meklējumu uz citiem rajoniem. Tātad, teritorijas dzimstības un mirstības rādītāji- teicama vizītkarte, kura momentā un objektīvi uzrāda vai tā ir labvēlīga, vai ne.

Bet kāds stāvoklis ar demogrāfiskiem rādītājiem Madonas rajonā? Labs. Šeit var pirkt zemi! Visi rādītāji- mirstības, dzimstības un iedzīvotāju pieauguma labāki nekā vidējie rādītāji Latvijā. Svarīgi pasvītrot, ka Madonas rajona iedzīvotāju dabiskā pieauguma rādītāji stabili pieaug jau 30 pēdējos gadus. Ieskatoties Latvijas iedzīvotāju dabiskā pieauguma kartē, jūs ieraudzīsiet, ka Madonas rajons pieder pie labākām Latvijas teritorijām .

Medicīnas statistika par saslimstībām liecina, ka rajona iedzīvotāji mazāk slimo nekā citos rajonos. No 15 neinfekciju saslimstībām tikai trijās saslimstībās rādītāji pārsniedz vidējos Latvijā. Bet ir slimības, kuras Madonas rajonu izvēlējās par savu centru. Tās ir, pirmām kārtām, hipertonija. Viens no vides faktoriem, kas izsauc sirds darbības traucējumus, ir aktīvie tektoniskie lūzumi zemes garozā. Sī paša cēloņa dēļ rajonā paaugstināta nervu sistēmas saslimstība un plaušu vēzis. Visas šīs saslimstības attīstās, pirmām kārtām, virs lūzumiem, kur zemes dzīļu elpa destabilizē organisma darbību. Tādās vietās ļoti ieteicams pārbaudīt alfa radiāciju un mājas vietu attiecībā pret lūzumiem un plaisām.

Bez jau minētām saslimstībām, konstatēta relatīvi augsta iedzīvotāju infekciju saslimstība. Tas parasti vērojams dzīvei labvēlīgās teritorijās- šeit labi vairojas kā cilvēki, tā arī baktērijas. Taču, ja uzlabotu rajona ciematu un pilsētu labiekārtošanu, aprīkotu tos ar inženierkomunikācijām, palielinātu medicīnas personāla skaitu u.t.t, tad arī ar infekcijas saslimstībām varētu tikt galā.

Madonas rajona - veseli bērni

Medicīnas statistikas dati liecina, ka rajonā ievērojami veselīgāki bērai nekā vidēji Latvijā. Pie tam, veselo pusaudžu skaits ar katru gadu pieaug. Zeme ir tāda, kas dod labu veselību. Madonas rajons gādā Latvijai veselus bērnus. Neizpostīta, skaista daba un labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi ir vērtīgs Latvijas resurss bērnu un jauniešu atpūtas organizēšanai, kā arī rekreācijas iestāžu tīkla attīstībai pieaugušiem no Rīgas, Jelgavas, Daugavpils un citām pilsētām.

Rajonam ir bagāti dabas resursi

Madonas rajonam ir augsts ģeoloģiskais potenciāls. Šeit ir bagāti dolomīta, mālu, granīta un smilšu krājumi. Rajonā ir daudz kūdras un sapropeļi, ārstnieciskās dūņas un trīs minerālūdeņu veidi.

Rajonam ir daudz mežu un to platība pieaug. Pieaug arī aramzemes un dārzu platības. Rajons bagāts ar ezeriem un upēm. Tas dod iespēju plaši attīstīt zivsaimniecību. Sī nozare pagaidām attīstīta vājāk nekā vidēji Latvijā, kaut tai ir ļoti lielas perspektīvas. Rajonam ir izcili rekreācijas resursi- reljefs, ezeri, skaistas ainavas, labvēlīgs magnētiskais un gravitācijas lauks, minerālie ūdeņi un dūņas.

Bet visas šīs bagātības pagaidām izmanto ļoti maz. Vēl joprojām ir zems urbanizācijas līmenis- maz apbūves (un tā kura ir- ļoti veca), maz inženierkomunikāciju, maz mūsdienīga ceļa melnā seguma. Ar galvenajiem republikas pievilkšanas centriem rajona teritoriju nesavieno neviena liela autotransporta maģistrāle. Vēsturnieki apliecina, ka pārsteidzoši ātra Amerikas attīstība bija iespējama tikai pateicoties brīnišķīgiem ceļiem, no kuriem sākas teritorijas apgūšana. Ceļi, tas ir pirmais, kas nepieciešams, lai šī bagātā, labvēlīgā teritorija iegūtu to statusu republikā, kāds tai pienākas.

Pabeidzot pētījumu 2004. gada martā mēnesī, SLA "Urboekoloģija" iesniegs Madonas rajonam kartes, kur būs izdalītas teritorijas, labvēlīgas attīstībai un apbūvei, dos teritoriju funkcionālo zonējuma shēmu un rekreācijai piemēroto teritoriju shēmu ar paskaidrojošā teksta materiāliem.

Darbs vēl turpinās, bet jau iegūtie materiāli liecina, ka Madonas rajons ir viens no vērtīgākām Latvijas teritorijām.

 

 

[OTHER ARTICLES]

RAKSTI CITAS VALODAS

[EN]  [LV]  [RU]

 


Kontaktinformācija

Tel./fakss: (+371) 673-61-553
Mob. tel.: (+371) 291-58-279; 291-50-482

http://www.urboekologija.lv 
E-pasts:
urbo@internet.lv; urboekologija@gmail.com

© SIA URBOEKOLOGIJA, 2009