Internets: http://www.urboekologija.lv
E-pasts: urbo@internet.lv; urboekologija@gmail.com
Tel.: (+371) 67-361-553, 29-158-279, 29-150-482

1991. gadā Latvija atjaunoja savu juridisko neatkarību. Jau 14 gadus Latvija pastāv kā suverēna valsts. Bet kā ir ar ekonomiku?

Diemžēl, šobrīd Latvija ir gaužām atkarīga no ārvalstu investīcijām. Līdz 1991 g. bijušie ražošanas objekti iznīcināti un pārvērsti par supermārketiem vai tirdzniecības objektiem.

Pašreizējā posmā Latvijas tautsaimniecībā dominē nozares ar zemu pievienoto vērtību, kuras balstās tikai uz dabas resursu ieguvi un lēto darba spēka izmantošanu, kas nākotnē valstij nenodrošina strauju ekonomisko uzplaukumu.

Tādēļ Latvijā tiek izstrādāti vidējā un ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģiskie dokumenti, tādi kā "Nacionālās attīstības plāns", "Ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģija", "Rūpniecības stratēģija" u.c.

Pārskatā par valsts teritorijas izmantošanu (kuru sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas teritorijas attīstības plānošanas centrs 200l.g.), kā perspektīvā tiek minētas vairākas nozares, bet nevienā nav paredzēta mūsu bagāto zemes dzīļu resursu izmantošana. Tā ir pārtikas, būvmateriālu un kokapstrādes rūpniecība. Paredzēts izmantot arī Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kā arī veicināt rūpniecības nozaru attīstību, kas balstās uz ievestām izejvielām (metālapstrāde, mašīnbūve, elektroniskā, ķīmiskā, tekstilrūpniecība) [1].

Apskatot šos materiālus, rodas doma, ka plānošanas institūcijas un iedzīvotāji nav informēti par Latvijas zemes dzīļu izmantojamām bagātībām un līdz ar to nav paredzēta neviena ražošanas nozare, kas būtu orientēta uz vietējiem zemes dzīļu resursiem un varētu ražot preces eksportam. Ja ražošanu attīstītu no vietējām izejvielām, tad eksportējamā prece dos daudz lielāku peļņu nekā no ievestām izejvielām.

Iespēja savu preci ražot un tirgot ļaus Latvijai iegūt ekonomisko neatkarību. Kad eksporta un importa preču vērtības starpība sasniegs pozitīvu bilanci, tad parādīsies līdzekļi gan tālākai ražošanas attīstībai, gan sociālām vajadzībām.

No ekonomiskiem apsvērumiem (kas minēti attiecīgās mācību grāmatās) importa drīkst pārsniegt eksportu ne vairāk par 4-6%. Taču mums gadu no gada šis rādītājs strauji aug un šobrīd tas ir virs 80%. Te vairs nav runas par Latvijas ekonomisko neatkarību.

Bet Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai krasi mainītu šo negatīvo tendenci. Proti, sākas demogrāfisko rādītāju uzlabošanās (tātad, būs darba spēks) un mums ir bagāti derīgie izrakteņi.

Latvijas zemes dzīles satur daudz dažādu derīgo izrakteņu. Tādu kā kūdra, sapropeļi, ģipši, dolomīti, dzelzsrūda un citi. Tos var un vajag izmantot ražošanas attīstībai, bet sākumā par tiem jāinformē Latvijas iedzīvotāji.

Šim mērķim būtu lietderīgi sagatavot un izdot nelielu brošūru, kur viegli lasāmā valodā būtu izstāstīts, kādi derīgie izrakteņi ir Latvijā. Tiktu parādīts uz kartēm, kur tie atrodas un dots apraksts, ko no šiem materiāliem var iegūt un ražot.

Kontaktinformācija

Tel./fakss: (+371) 673-61-553
Mob. tel.: (+371) 291-58-279; 291-50-482

http://www.urboekologija.lv 
E-pasts: urbo@internet.lv; urboekologija@gmail.com