ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ FIRMA "URBOEKOLOĢIJA"

Ne vienmēr vaina par mūsu dzīves problēmām jāmeklē bērnībā, pēc odiozā Freidā receptēm, vai tā sauktajos smalkajos plānos. Pievērsīsim uzmanību fiziskajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu dzīvi un tomēr paliek it kā neredzami, neapzināti, nezināmi, ka teiciena "Viss notiek īstajā laikā un īstajā vietā" laika jautājumus varētu uzticēt astrologiem, tad vietas jautājumus varētu palīdzēt risināt zinātne ar vienkāršu nosaukumu - ģeoekoloģijā. Uz sarunu par šo tematu žurnāla galvenā redaktore Terēze Zake aicināja arhitektūras doktori, Latvijas Valsts celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta Urboekoloģijas sektora vadītāju Ludmilu Kortunovu.

- Mēs nodarbojamies ar ģeoekoloģiju - zinātni par to, kā dzīvie organismi sadarbojas ar apkārtējo vidi. Šī sadarbība izpaužas vielu, enerģijas un informācijas apmaiņā.

Jebkurš priekšmets, jebkura matērija apmainās ar vielu, enerģiju un informāciju. To zināt ir ļoti svarīgi. Mēs taču zinām: visapkārt mums ir izstarojumi, kas nav tikai antropogēni, t.i., no televizora, mobilajiem telefoniem, datora, bet par to, ka izstaro zeme, daudz nerunā.

Taču arī zeme izstaro, kosmoss izstaro, un šie starojumi ir jāņem vērā, jo tie ietekmē populāciju, demogrāfiskos rādītājus.

Faktiski, lai to saskatītu, jāveic plaši teritoriāli vides pētījumi. Tas ir tāpat kā, staigājot pa ielu, pa zemi, mēs redzam ko vienu, bet, paceļoties augstāk, redzam arvien plašāk.

Ģeoekoloģijā ir tieši tāda zinātne, kas ļauj redzēt plašas likumsakarības starp dzīviem organismiem, veselām populācijām, un vidi, kur viņi dzīvo, - stāstījumu sāk Ludmila Kortunova.

Tie ir tikai fiziskie starojumi. Ja runātu par ķīmiskajiem, tā jau būtu molekulas darbība. Mēs sakām, ka eksistē trīs veidu plūsmas - vielas, enerģijas un informācijas plūsma starp Zemi, kosmosu, cilvēku vidi.

Dzīvojot uz Zemes, cilvēks pielāgojas visām šīm plūsmām. Piemēram, temperatūrai var būt ļoti plaša amplitūda, bet esam pielāgoti vienam diapazonam (12-25°C).

Šajā temperatūrā mēs normāli jūtamies, attīstāmies un radām bērnus. Šādu temperatūru mēs cenšamies noturēt savā mākslīgajā vidē (darba vietā, dzīvoklī u.c), tāpat arī spiedienu, vēja ātrumu u.c. Ar starojumiem ir līdzīgi - arī tiem ir ļoti plaša amplitūda, bet ir viens posms, kurā mēs jūtamies vislabāk, un cilvēks mēģina atrast teritorijas ar šādu starojumu, lai tur dzīvotu.

Zeme kā organisms izdala enerģiju nevienmērīgi, tai ir sava struktūra, kas sastāv no diviem svarīgiem elementiem - lūzumiem un blīvām teritorijām. Tātad ir blīvās teritorijas, kuras sadalītas ar lūzumu tīkliem.

Lūzumos šis starojums ir daudz spēcīgāks, savukārt blīvajās teritorijās - daudz vājāks.

Visas dāvās būtnes ir radītas, lai mitinātos blīvajās, mierīgajās teritorijās, bet lūzumu un plaisu zonās uzturētos tikai īslaicīgi. Parasti tās ir atpūtas vietas.

Tāpēc cilvēks, ja grib ātri atpūsties, relaksēties, uzņemt enerģiju, meklē vietas, kur šīs plūsmas nāk ātri. Tās ir interesantas ar dinamisko aktivitāti.

Tajās ir izteikts reljefs, krāšņi skati, daudz ūdeņu, mežu, un šādās gleznainās vietās mēs gribam atpūsties. Bet kur dzīvojam? Mierīgās pļavās, līdzenumos, kur ir optimāla vide dzīvošanai.

- Cilvēki jau meklē iespēju dzīvot pie ūdeņiem, ezeriem u.tml. Varbūt tas nemaz nav tik labvēlīgi?

- Viennozīmgi atbildēt nevar, jo ir ezeri (piemēram, Juglas ezers), kuri atrodas uz bloka teritorijas, un līdz ar to teritorijas ap tiem ir labvēlīgas. Tomēr pārsvarā upes un ezeri ir saistīti ar tektoniskiem traucējumiem.

Pirmām kārtām gribu uzsvērt, ka zeme ir ārkārtīgi dažāda. Nekad nevajag to uztvert kā tādu viendabīgu biljarda galdu.

Jāzina struktūra un kādi kur ir starojumi. Mēs zinām trīs starojumu veidus: radioaktīvo, magnētisko un gravimetrisko.

Ir ražošanas nozares (high technology), kur bez starojuma kontroles nevar iztikt: kosmonautika, mikroelektronika, lidaparātu būve u.tml. Te ražošanai izmanto tā sauktās tīrās teritorijas vai tīrās telpas. Ko tas nozīme? Tā ir telpa, kuru kontrolē pēc vairākiem ķīmiskajiem un fiziskajiem parametriem.

Piemēram, mikroelektronikā gribam izgatavot mazu plāksnīti mikroshēmai (1x1 mm). Lai šādu plāksnīti izgatavotu, vide ir jākontrolē pēc 12 parametriem - magnētiskais lauks, radiācija utt, visam jābūt noteiktam (vibrācija, mitrums u.c). Bet mēs nemaz neesam vienkāršāki kā šī plāksnīte.

Mūsu firma veic teritoriju pārbaudi noteiktām funkcijām. Tas, kas der atpūtai, neder ražošanai, un otrādi. Katrai vietai savs profils. Svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri grib būvēt mājas.

Tagad, piemēram, beidzas demogrāfiskā krīze, cilvēki gribēs daudz būvēties, jo esam saules aktivitātes ciklā, tāpēc desmit gadus ir jāattīstās tikai uz labo pusi.

Patīkams posms. Bet, pirms sākam būvdarbus, vajadzētu pārbaudīt savas teritorijas struktūru - tā atrodas lūzuma vai blīvajā zonā.

Protams, visstraujāk attīstība notiek uz blīvajām teritorijām, lai gan arī lūzumu zonas ir izmantojamas mežu stādīšanai, atpūtai un laukkopībai (bet ne lopkopībai), un tajās atrodami derīgie izrakteņi.

Vēsturiski raugoties, Zemes garoza veidojās piecas ēras, līdz ieguva pašreizējo izskatu.

Pirmajās divās ērās veidojās vissenākā garoza - kristāliskais pamatklintājs. Trīs nākamajās rādās dzīvās radības un veidojās slāņi, kuros organiskās atliekas sajaucas ar minerālvielām. Jo organismi aktīvāk darbojās, jo lielāka bija populācija, jo biezāks ir šo trīs ēru slāņu biezums, un šo daļu sauc par nogulumiežu apvalku. Ir vietas, kur ir tikai vienas ēras slāņi, un šie pirmās un otrās ēras slāni ir loti radioaktīvi.

Tātad, atrodoties uz tiem, mēs ciešam no radiācijas. Sajās teritorijās sievietes ir mazākumā, jo sievietes var dzimt tikai mierīgajās zonās. Šeit ir zema dzimstība un augsta mirstība.

Jā, cilvēkiem parasti novērojamas psihes, sirds asinsvadu, seksuālas slimības. Šīs arhaiskās zonas ir ziemeļos - Ziemeļkanāda, Skandināvijas un Krievijas ziemeļi, daļēji Igaunija.

Nākamās ēras laikā - proterozojā - vairāki radionukleoīdi, kas bija klāt pie Zemes dzimšanas, sabruka. Tā laika iegulums darbojas kā aizsargslā-nis no pirmās arhaiskās ēras slāņa kaitīgajiem starojumiem. Tur, kur ir divi slāņi, radiācijas līmenis jau ir zemāks. Ja vēl ir arī nogulumieži, ir pavisam labi, jo tie labi aizsargā no radiācijas. Latvijai ir palaimējies, jo te ir gan proterozojā, gan noguluma slāņi, kas veicina stabilu demogrāfisko situāciju. Mums nedraud cilvēku izmiršana. Arī krīzes brīžos tomēr nekad nesākās neatgriezeniski negatīvi demogrāfiski procesi.

Saules aktivitātes cikls sākās pirms 100 gadiem, līdz ar to sākās cilvēku skaita samazināšanās. Tagad ir stabilizācijas posms, un tam sekos uzlabojums.

Ja zinām, ka teritorija ir blīva, jāpārbauda trīs starojumi: radioktīvais, magnētiskais un gravimetriskais. Radioaktīvais starojums zemes virsmu visbiežāk sasniedz īpašas gāzes - radona -veidā. Tā nav ilgdzīvojoša gāze, tās mūžs ir tikai 3,8 diennaktis, bet par šo laiku tā paspēj izdarīt daudz slikta. Šī gāze ir ļoti smaga (7,5 reizes smagāka nekā gaiss), bet, sakrājoties zemes dzīlēs lielā daudzumā, tā spēj izspiesties līdz pat trešajam stāvam. Ir noteiktas normas, kas teritorijas iedala trīs kategorijās pēc bīstamības pakāpes - pie kādas radiācijas intensitātes mēs varam labi dzīvot, pie kādas ne. Māju būvēt labāk zonā ar pirmo bīstamības pakāpi.

Protams, cilvēki būvējas visu trīs kategoriju teritorijās, bet jau otrā un trešā negarantē, ka būsim veseli. Ieteicams izmantot pirmās un otrās pakāpes sākuma zonas. Ja konstatēts, ka radiācijas līmenis ir paaugstināts, var izmantot speciālas plēves, kuras liek būvbedrē, un uz tām taisa pamatus.

Tomēr vēlams, lai gruntsgabals ir bez radiācijas. Ne tikai gaisā, bet ari ūdenī ir jāpārbauda radiācijas daudzums, jo radons labi šķīst ūdenī. Speciālisti uzskata, ka ūdens pārbaude Latvijā ir pirmkārtēja problēma. Pasaulē jau daudzviet ir likumi, kas regulē šos procesus. Mūsu Satversmē rakstīts, ka cilvēkam ir tiesības uz labvēlīgu vidi, tātad to varam prasīt no valsts.

Kristāliskajā pamatklintājā dažkārt ir dzelzsrūdas, ar ko Latvija ir ļoti bagāta. Ir doma, ka Latvijā vajadzētu iegūt dzelzsrūdu. Vācijas zeme jau ir tukša, bet mums tā ir loti kvalitatīva. Taču šīs vietas rada ļoti spēcīgu magnētisko starojumu un veicina tā sauktās magnetoanomālijas.

Nevaram dzīvot bez šā starojuma, bet to nevajag arī par daudz vai par maz. Kanādā ir pētīts, kāda ir optimālā intensitāte, un secināts, ka tā ir līdz 500 NTL uz vienu un otru pusi no 0 (magnētiskajam laukam ir pozitīvā un negatīvā puse). Cilvēkiem un dzīvniekiem šis posms ir visoptimālākais, kur justies labi. Ne velti visi vēsturiskie centri atrodas tikai šajā intervālā, izkārtoti uz 0 līnijas.

Tā ir dabiskā atlase. Ciemati attīstījās lēni un, ja vieta bija neveiksmīga, neattīstījās vispār. Tātad mums vajag zināt lauku, atrast savu intervālu un tur būvēties. Nevajag iet pret dabu. Lai gan piemērotākais magnētiskā lauka posms ir noteikts, varam dzīvot līdz 1000 NTL, bet tad jau sāk parādīties nervu sistēmas un sirds asinsvadu slimības, samazinās meiteņu skaits, sākās men-struālā cikla traucējumi.

Ja magnētiskais starojums pārsniedz 1000 NTL, sākās smaga saslimstība. Cilvēks pat var sajukt prātā. Nevajag eksperimentēt, jāizvēlas sava zona.

Tomēr ir situācijas, kad cilvēkiem jādzīvo ari šādās vietās, piemēram, Skandināvijā. Šeit novērojama bieža saslimstība ar nervu kaitēm. Daudz bērnu dzimst ar problēmām. Veidojas īpatnēja mentalitāte. Jo labvēlīgākos apstākļos dzīvo cilvēks, jo viņš ir līdzs-varotāks un humānāks; jo lielākas anomālijas, jo cilvēku raksturs un mentalitāte kļūst brutālāka, raksturi smagāki, mazāks dzīvesprieks. Tur, kur kristāliskais pamatslānis ir aizsargātāks, mentalitāte ir maigāka un humānāka

Paaugstināta magnētisma zonās cilvēki ir aktīvāki, enerģiskāki, iniciatīvas bagātāki. Bet šajā vidē notiek vairāk konfliktu. Piemēram, Rīga.

Mēs esam lugas magnētiskajā anomālija. Si ir Uznesa un varas pilsēta. Turpretī Madonas rajons -atrodas optimālā intervālā, izņemot daļu ap Ērgļiem. Cilvēki te pārsvarā ir mierīgi, reti sastopamas nervu slimības.

Aktivitāte ir tikai tur, kur ir spēcīgi magnētiskie lauki. Anomālajās zonās brīnišķīgi aug mežs. Ļoti bieži tajās atrodas kādi liegumi.

Tas ir ārstnieciskas vietas, un tās var izmantot baktēriju un jaunveidojumu (audzēji utt.) apturēšanai.

Gravitācija arī ir ļoti svarīgs starojums, kuru sāka studēt reizē ar kosmiskās ēras sākumu. Atklāja, ka līdz ar gravitācija starojuma samazināšanos, sliktāk un smagāk notiek bioloģiskās reakcijas, neveidojas organiskās vielas - ne aminoskābes, ne olbaltumvielas.

Atomi negrib veidot molekulu, un sevišķi svarīgi, ka neveidojas adeno-zintrifosfatskābe (ATF). Ja tās nav, vielmaiņa kļūst lēnāka un lēnāka. Indējamies ar organismā uzkrātajiem atkritumiem un vēl uzņemam jaunus.

Nenotiek kalcija asimilācija, nevaram sintezēt hemoglobīnu. Tātad gravitācija mums dod spēku, enerģiju. Dienvidos tā ir lielāka, jo tālāk uz ziemeļiem, jo mazāka.

- Normas robežās. Lielākā dala Latvijas atrodas vājos laukos. Laba situācija ir Kurzemē, Zemgalē. Vidzemē daļēji. Te labvēlīgi ir Ogres rajona austrumi, viss Madonas rajons, Alūksnes rajona vidusdaļa.

Jo stiprāks ir gravitācijas lauks, jo labāk attīstās dzīve. Arī sportā redzam, ka uzvar lielākoties dienvidnieki, ziemeļnieki mazāk. Sportiski attīstītāki bērni nāk no labas vides. Piemēram, Ivans Klementjevs - septiņkārtējais čempions - ir no Madonas rajona Ja mēs ņemsim bērniņu no sportam labvēlīga rajona, labas teritorijas un vedīsim turp, kur gravitācija vāja un augsts magnētisms, zaudēsim tās viņa spējas, kuras jau bija Viņam jādzīvo tur, kur ir visaugstākā gravitācija Taču mēs ceļam sporta centrus Rīgā, kur ir negatīva gravitācija un augsts magnētisms.

Gravitācija ir svarīga Mēs nevaram visur ievērot normas, bet, ja gravitācija ir zema, vairāk jāatpūšas.

Rīgas līcim ir negatīva gravitācija. Bet ir skaistas vietas Dobelē, Madonas rajonā, no kurienes nāk visveselākie bērni. Kurzemes piekrastē visoptimālākā vieta ir Durbe, kur visi, ieskaitot dzīvniekus, putnus un zivis, pavairojas, jo te ir augsta gravitācija.

Latgale ir dažāda Diemžēl augstu pacelts kristāliskais iezis rada smagus radiācijas apstākļus. Re Ludzas ir viszemākā gravitācija līdz ar to tur ir nelabvēlīgi apstākļi un viszemākā dzimstība

Jūrmalai ir vājš un mierīgs magnētiskais lauks, kas ir labi nervu sistēmai. Turpretī Vidzemes jūrmala nav laba vieta Ja bērni slimo, jāved uz Madonas rajonu, kur ir perfekta gravitācija un vājš magnētisms. Tieši šeit vajadzētu ieguldīt naudu atpūtas namu būvniecībā.

Pavisam Latvijā izpētīti desmit rajoni. Sadarbojamies ar Holandi, Dāniju u.c. valstīm, izmantojot kosmiskos, ģeoloģiskos, medicīniskos un citus faktus.


Internets: http://www.urboekologija.lv E-pasts: urbo@internet.lv; urboekologija@gmail.com Tel.: (+371) 67-361-553, 29-158-279, 29-150-482

	RAKSTI LATVIEŠU VALODĀ
Starojuma ietekme uz cilvēku veselību

T.Zaķe „Zemes starojumi mūsu ikdienā” Žurnāls „Amulets”, 2004.g., Nr. 3, Rīga.

Ne vienmēr vaina par mūsu dzīves problēmām jāmeklē bērnībā, pēc odiozā Freidā receptēm, vai tā sauktajos smalkajos plānos. Pievērsīsim uzmanību fiziskajiem faktoriem, kas ietekmē mūsu dzīvi un tomēr paliek it kā neredzami, neapzināti, nezināmi, ka teiciena "Viss notiek īstajā laikā un īstajā vietā" laika jautājumus varētu uzticēt astrologiem, tad vietas jautājumus varētu palīdzēt risināt zinātne ar vienkāršu nosaukumu - ģeoekoloģijā. Uz sarunu par šo tematu žurnāla galvenā redaktore Terēze Zake aicināja arhitektūras doktori, Latvijas Valsts celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta Urboekoloģijas sektora vadītāju Ludmilu Kortunovu. - Mēs nodarbojamies ar ģeoekoloģiju - zinātni par to, kā dzīvie organismi sadarbojas ar apkārtējo vidi. Šī sadarbība izpaužas vielu, enerģijas un informācijas apmaiņā. Jebkurš priekšmets, jebkura matērija apmainās ar vielu, enerģiju un informāciju. To zināt ir ļoti svarīgi. Mēs taču zinām: visapkārt mums ir izstarojumi, kas nav tikai antropogēni, t.i., no televizora, mobilajiem telefoniem, datora, bet par to, ka izstaro zeme, daudz nerunā. Taču arī zeme izstaro, kosmoss izstaro, un šie starojumi ir jāņem vērā, jo tie ietekmē populāciju, demogrāfiskos rādītājus. Faktiski, lai to saskatītu, jāveic plaši teritoriāli vides pētījumi. Tas ir tāpat kā, staigājot pa ielu, pa zemi, mēs redzam ko vienu, bet, paceļoties augstāk, redzam arvien plašāk. Ģeoekoloģijā ir tieši tāda zinātne, kas ļauj redzēt plašas likumsakarības starp dzīviem organismiem, veselām populācijām, un vidi, kur viņi dzīvo, - stāstījumu sāk Ludmila Kortunova. - Par kāda tipa starojumiem mēs īsti runājam? Tie ir tikai fiziskie starojumi. Ja runātu par ķīmiskajiem, tā jau būtu molekulas darbība. Mēs sakām, ka eksistē trīs veidu plūsmas - vielas, enerģijas un informācijas plūsma starp Zemi, kosmosu, cilvēku vidi. Dzīvojot uz Zemes, cilvēks pielāgojas visām šīm plūsmām. Piemēram, temperatūrai var būt ļoti plaša amplitūda, bet esam pielāgoti vienam diapazonam (12-25°C). Šajā temperatūrā mēs normāli jūtamies, attīstāmies un radām bērnus. Šādu temperatūru mēs cenšamies noturēt savā mākslīgajā vidē (darba vietā, dzīvoklī u.c), tāpat arī spiedienu, vēja ātrumu u.c. Ar starojumiem ir līdzīgi - arī tiem ir ļoti plaša amplitūda, bet ir viens posms, kurā mēs jūtamies vislabāk, un cilvēks mēģina atrast teritorijas ar šādu starojumu, lai tur dzīvotu. Zeme kā organisms izdala enerģiju nevienmērīgi, tai ir sava struktūra, kas sastāv no diviem svarīgiem elementiem - lūzumiem un blīvām teritorijām. Tātad ir blīvās teritorijas, kuras sadalītas ar lūzumu tīkliem. Lūzumos šis starojums ir daudz spēcīgāks, savukārt blīvajās teritorijās - daudz vājāks. Visas dāvās būtnes ir radītas, lai mitinātos blīvajās, mierīgajās teritorijās, bet lūzumu un plaisu zonās uzturētos tikai īslaicīgi. Parasti tās ir atpūtas vietas. Tāpēc cilvēks, ja grib ātri atpūsties, relaksēties, uzņemt enerģiju, meklē vietas, kur šīs plūsmas nāk ātri. Tās ir interesantas ar dinamisko aktivitāti. Tajās ir izteikts reljefs, krāšņi skati, daudz ūdeņu, mežu, un šādās gleznainās vietās mēs gribam atpūsties. Bet kur dzīvojam? Mierīgās pļavās, līdzenumos, kur ir optimāla vide dzīvošanai. - Cilvēki jau meklē iespēju dzīvot pie ūdeņiem, ezeriem u.tml. Varbūt tas nemaz nav tik labvēlīgi? - Viennozīmgi atbildēt nevar, jo ir ezeri (piemēram, Juglas ezers), kuri atrodas uz bloka teritorijas, un līdz ar to teritorijas ap tiem ir labvēlīgas. Tomēr pārsvarā upes un ezeri ir saistīti ar tektoniskiem traucējumiem. Pirmām kārtām gribu uzsvērt, ka zeme ir ārkārtīgi dažāda. Nekad nevajag to uztvert kā tādu viendabīgu biljarda galdu. Jāzina struktūra un kādi kur ir starojumi. Mēs zinām trīs starojumu veidus: radioaktīvo, magnētisko un gravimetrisko. Tie visi ir pārbaudāmi. Mūsdienās par to zina visa pasaule. Ir ražošanas nozares (high technology), kur bez starojuma kontroles nevar iztikt: kosmonautika, mikroelektronika, lidaparātu būve u.tml. Te ražošanai izmanto tā sauktās tīrās teritorijas vai tīrās telpas. Ko tas nozīme? Tā ir telpa, kuru kontrolē pēc vairākiem ķīmiskajiem un fiziskajiem parametriem. Piemēram, mikroelektronikā gribam izgatavot mazu plāksnīti mikroshēmai (1x1 mm). Lai šādu plāksnīti izgatavotu, vide ir jākontrolē pēc 12 parametriem - magnētiskais lauks, radiācija utt, visam jābūt noteiktam (vibrācija, mitrums u.c). Bet mēs nemaz neesam vienkāršāki kā šī plāksnīte. Mūsu firma veic teritoriju pārbaudi noteiktām funkcijām. Tas, kas der atpūtai, neder ražošanai, un otrādi. Katrai vietai savs profils. Svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri grib būvēt mājas. Tagad, piemēram, beidzas demogrāfiskā krīze, cilvēki gribēs daudz būvēties, jo esam saules aktivitātes ciklā, tāpēc desmit gadus ir jāattīstās tikai uz labo pusi. Patīkams posms. Bet, pirms sākam būvdarbus, vajadzētu pārbaudīt savas teritorijas struktūru - tā atrodas lūzuma vai blīvajā zonā. Protams, visstraujāk attīstība notiek uz blīvajām teritorijām, lai gan arī lūzumu zonas ir izmantojamas mežu stādīšanai, atpūtai un laukkopībai (bet ne lopkopībai), un tajās atrodami derīgie izrakteņi. Vēsturiski raugoties, Zemes garoza veidojās piecas ēras, līdz ieguva pašreizējo izskatu. Pirmajās divās ērās veidojās vissenākā garoza - kristāliskais pamatklintājs. Trīs nākamajās rādās dzīvās radības un veidojās slāņi, kuros organiskās atliekas sajaucas ar minerālvielām. Jo organismi aktīvāk darbojās, jo lielāka bija populācija, jo biezāks ir šo trīs ēru slāņu biezums, un šo daļu sauc par nogulumiežu apvalku. Ir vietas, kur ir tikai vienas ēras slāņi, un šie pirmās un otrās ēras slāni ir loti radioaktīvi. Tātad, atrodoties uz tiem, mēs ciešam no radiācijas. Sajās teritorijās sievietes ir mazākumā, jo sievietes var dzimt tikai mierīgajās zonās. Šeit ir zema dzimstība un augsta mirstība. - Tas kaut kā atainojas arī uz cilvēku veselību? Jā, cilvēkiem parasti novērojamas psihes, sirds asinsvadu, seksuālas slimības. Šīs arhaiskās zonas ir ziemeļos - Ziemeļkanāda, Skandināvijas un Krievijas ziemeļi, daļēji Igaunija. Nākamās ēras laikā - proterozojā - vairāki radionukleoīdi, kas bija klāt pie Zemes dzimšanas, sabruka. Tā laika iegulums darbojas kā aizsargslā-nis no pirmās arhaiskās ēras slāņa kaitīgajiem starojumiem. Tur, kur ir divi slāņi, radiācijas līmenis jau ir zemāks. Ja vēl ir arī nogulumieži, ir pavisam labi, jo tie labi aizsargā no radiācijas. Latvijai ir palaimējies, jo te ir gan proterozojā, gan noguluma slāņi, kas veicina stabilu demogrāfisko situāciju. Mums nedraud cilvēku izmiršana. Arī krīzes brīžos tomēr nekad nesākās neatgriezeniski negatīvi demogrāfiski procesi. Saules aktivitātes cikls sākās pirms 100 gadiem, līdz ar to sākās cilvēku skaita samazināšanās. Tagad ir stabilizācijas posms, un tam sekos uzlabojums. - To var sajust, jo dzimst daudz bērnu. Ja zinām, ka teritorija ir blīva, jāpārbauda trīs starojumi: radioktīvais, magnētiskais un gravimetriskais. Radioaktīvais starojums zemes virsmu visbiežāk sasniedz īpašas gāzes - radona -veidā. Tā nav ilgdzīvojoša gāze, tās mūžs ir tikai 3,8 diennaktis, bet par šo laiku tā paspēj izdarīt daudz slikta. Šī gāze ir ļoti smaga (7,5 reizes smagāka nekā gaiss), bet, sakrājoties zemes dzīlēs lielā daudzumā, tā spēj izspiesties līdz pat trešajam stāvam. Ir noteiktas normas, kas teritorijas iedala trīs kategorijās pēc bīstamības pakāpes - pie kādas radiācijas intensitātes mēs varam labi dzīvot, pie kādas ne. Māju būvēt labāk zonā ar pirmo bīstamības pakāpi. Protams, cilvēki būvējas visu trīs kategoriju teritorijās, bet jau otrā un trešā negarantē, ka būsim veseli. Ieteicams izmantot pirmās un otrās pakāpes sākuma zonas. Ja konstatēts, ka radiācijas līmenis ir paaugstināts, var izmantot speciālas plēves, kuras liek būvbedrē, un uz tām taisa pamatus. Tomēr vēlams, lai gruntsgabals ir bez radiācijas. Ne tikai gaisā, bet ari ūdenī ir jāpārbauda radiācijas daudzums, jo radons labi šķīst ūdenī. Speciālisti uzskata, ka ūdens pārbaude Latvijā ir pirmkārtēja problēma. Pasaulē jau daudzviet ir likumi, kas regulē šos procesus. Mūsu Satversmē rakstīts, ka cilvēkam ir tiesības uz labvēlīgu vidi, tātad to varam prasīt no valsts. Kristāliskajā pamatklintājā dažkārt ir dzelzsrūdas, ar ko Latvija ir ļoti bagāta. Ir doma, ka Latvijā vajadzētu iegūt dzelzsrūdu. Vācijas zeme jau ir tukša, bet mums tā ir loti kvalitatīva. Taču šīs vietas rada ļoti spēcīgu magnētisko starojumu un veicina tā sauktās magnetoanomālijas. Nevaram dzīvot bez šā starojuma, bet to nevajag arī par daudz vai par maz. Kanādā ir pētīts, kāda ir optimālā intensitāte, un secināts, ka tā ir līdz 500 NTL uz vienu un otru pusi no 0 (magnētiskajam laukam ir pozitīvā un negatīvā puse). Cilvēkiem un dzīvniekiem šis posms ir visoptimālākais, kur justies labi. Ne velti visi vēsturiskie centri atrodas tikai šajā intervālā, izkārtoti uz 0 līnijas. - Ka to noteica agrāk? Tā ir dabiskā atlase. Ciemati attīstījās lēni un, ja vieta bija neveiksmīga, neattīstījās vispār. Tātad mums vajag zināt lauku, atrast savu intervālu un tur būvēties. Nevajag iet pret dabu. Lai gan piemērotākais magnētiskā lauka posms ir noteikts, varam dzīvot līdz 1000 NTL, bet tad jau sāk parādīties nervu sistēmas un sirds asinsvadu slimības, samazinās meiteņu skaits, sākās men-struālā cikla traucējumi. Ja magnētiskais starojums pārsniedz 1000 NTL, sākās smaga saslimstība. Cilvēks pat var sajukt prātā. Nevajag eksperimentēt, jāizvēlas sava zona. Tomēr ir situācijas, kad cilvēkiem jādzīvo ari šādās vietās, piemēram, Skandināvijā. Šeit novērojama bieža saslimstība ar nervu kaitēm. Daudz bērnu dzimst ar problēmām. Veidojas īpatnēja mentalitāte. Jo labvēlīgākos apstākļos dzīvo cilvēks, jo viņš ir līdzs-varotāks un humānāks; jo lielākas anomālijas, jo cilvēku raksturs un mentalitāte kļūst brutālāka, raksturi smagāki, mazāks dzīvesprieks. Tur, kur kristāliskais pamatslānis ir aizsargātāks, mentalitāte ir maigāka un humānāka Paaugstināta magnētisma zonās cilvēki ir aktīvāki, enerģiskāki, iniciatīvas bagātāki. Bet šajā vidē notiek vairāk konfliktu. Piemēram, Rīga. Mēs esam lugas magnētiskajā anomālija. Si ir Uznesa un varas pilsēta. Turpretī Madonas rajons -atrodas optimālā intervālā, izņemot daļu ap Ērgļiem. Cilvēki te pārsvarā ir mierīgi, reti sastopamas nervu slimības. Aktivitāte ir tikai tur, kur ir spēcīgi magnētiskie lauki. Anomālajās zonās brīnišķīgi aug mežs. Ļoti bieži tajās atrodas kādi liegumi. Tas ir ārstnieciskas vietas, un tās var izmantot baktēriju un jaunveidojumu (audzēji utt.) apturēšanai. Gravitācija arī ir ļoti svarīgs starojums, kuru sāka studēt reizē ar kosmiskās ēras sākumu. Atklāja, ka līdz ar gravitācija starojuma samazināšanos, sliktāk un smagāk notiek bioloģiskās reakcijas, neveidojas organiskās vielas - ne aminoskābes, ne olbaltumvielas. Atomi negrib veidot molekulu, un sevišķi svarīgi, ka neveidojas adeno-zintrifosfatskābe (ATF). Ja tās nav, vielmaiņa kļūst lēnāka un lēnāka. Indējamies ar organismā uzkrātajiem atkritumiem un vēl uzņemam jaunus. Nenotiek kalcija asimilācija, nevaram sintezēt hemoglobīnu. Tātad gravitācija mums dod spēku, enerģiju. Dienvidos tā ir lielāka, jo tālāk uz ziemeļiem, jo mazāka. - Un Latvijā? - Normas robežās. Lielākā dala Latvijas atrodas vājos laukos. Laba situācija ir Kurzemē, Zemgalē. Vidzemē daļēji. Te labvēlīgi ir Ogres rajona austrumi, viss Madonas rajons, Alūksnes rajona vidusdaļa. Jo stiprāks ir gravitācijas lauks, jo labāk attīstās dzīve. Arī sportā redzam, ka uzvar lielākoties dienvidnieki, ziemeļnieki mazāk. Sportiski attīstītāki bērni nāk no labas vides. Piemēram, Ivans Klementjevs - septiņkārtējais čempions - ir no Madonas rajona Ja mēs ņemsim bērniņu no sportam labvēlīga rajona, labas teritorijas un vedīsim turp, kur gravitācija vāja un augsts magnētisms, zaudēsim tās viņa spējas, kuras jau bija Viņam jādzīvo tur, kur ir visaugstākā gravitācija Taču mēs ceļam sporta centrus Rīgā, kur ir negatīva gravitācija un augsts magnētisms. Gravitācija ir svarīga Mēs nevaram visur ievērot normas, bet, ja gravitācija ir zema, vairāk jāatpūšas. Rīgas līcim ir negatīva gravitācija. Bet ir skaistas vietas Dobelē, Madonas rajonā, no kurienes nāk visveselākie bērni. Kurzemes piekrastē visoptimālākā vieta ir Durbe, kur visi, ieskaitot dzīvniekus, putnus un zivis, pavairojas, jo te ir augsta gravitācija. Latgale ir dažāda Diemžēl augstu pacelts kristāliskais iezis rada smagus radiācijas apstākļus. Re Ludzas ir viszemākā gravitācija līdz ar to tur ir nelabvēlīgi apstākļi un viszemākā dzimstība Jūrmalai ir vājš un mierīgs magnētiskais lauks, kas ir labi nervu sistēmai. Turpretī Vidzemes jūrmala nav laba vieta Ja bērni slimo, jāved uz Madonas rajonu, kur ir perfekta gravitācija un vājš magnētisms. Tieši šeit vajadzētu ieguldīt naudu atpūtas namu būvniecībā. Pavisam Latvijā izpētīti desmit rajoni. Sadarbojamies ar Holandi, Dāniju u.c. valstīm, izmantojot kosmiskos, ģeoloģiskos, medicīniskos un citus faktus.

	RAKSTI CITAS VALODAS



Kontaktinformācija Tel./fakss: (+371) 673-61-553 Mob. tel.: (+371) 291-58-279; 291-50-482 http://www.urboekologija.lv E-pasts: urbo@internet.lv; urboekologija@gmail.com

© SIA URBOEKOLOGIJA, 2009