Internets: http://www.urboekologija.lv
E-pasts: urbo@internet.lv; urboekologija@gmail.com
Tel.: (+371) 67-361-553, 29-158-279, 29-150-482

Izrādās, ka tautasdziesmas vārdi "Put, vējiņi, dzen laiviņu, aizdzen mani Kurzemē" sevī slēpj dziļu jēgu. No ģeoloģiskā viedokļa raugoties, Kurzeme ir vispateicīgākā vieta dzīvošanai. Šajā Latvijas novadā zemes izstarojumi, kas kaitē ļaužu veselībai, atrodas dziļi zem zemes un tādēļ veselībai nav tik bīstami. Ģeoloģiski labvēlīgos apstākļos vairāk dzimst tieši meitenes. Raugi, tālab jau puisis dzērājiņš no "Pūt, vējiņi" devās uz Kurzemi meklēt meitiņu malējiņu. Šis iepriekšteiktais apgalvojums nebalstās uz teikām un pasakām, bet gan uz zinātniskiem pamatiem. Pie Latvijas ģeoloģisko apstākļu izpētes jau ilgus gadus strādā LUDMILA KARTUNOVA. Viņa ir Valsts celtniecības ZPI urboekoloģijas sektora vadītāja. Patlaban Ludmila ar saviem kolēģiem veic šo izpēti par Madonas rajonu.

—      Reģionu attīstībai ir nepieciešama teritoriālā plānošana, lai zinātu, kur dzīvot, lai neslimo tu, kur un ko būtu rentabli veidot un attīstīt. Mums ar Madonas rajonu ir noslēgts līgums par teritorijas izpēti, kas balstās uz trim punktiem: ģeoloģijas vides īpatnību izpēte, iedzīvotāju demogrāfisko un saslimstības rādītāju analīze un saslimstības, demogrāfijas un vides analīze, —skaidro L. Kartunova.

Viņa teic, ka Madonas rajons ir viena no stabilākajām teritorijām Latvijā. Kad mūsu zemīte vēl bija zem ūdeņiem, Madonas rajons jau bija sauszeme, jo tā ir augstākā vieta Latvijā. No ģeoloģiskā viedokļa Madonas rajons ir veselībai draudzīgs, izņemot Varakļānus.

Ik pa laikam mūsu zemeslodi skar ģeoloģiskās vides un klimata maiņas. To izsauc zemes ass slīpuma mainīšanās. Šīs pārmaiņas ir cikliskas un tās atkārtojas ik pēc vienpadsmit tūkstošgadēm. Ja attīstība turpināsies tā, kā pagātnē, tad pēc simts gadiem jūra atkal sāks pietuvoties Latvijas krastiem. Tādējādi liela Kurzemes jūrmalas daļa būs zem ūdens. Arī Rīgu apņems ūdens. Toties no Saulkrastiem, Ainažiem un Salacgrīvas ūdeņi pat nedaudz atkāpsies. Tāpēc, kā uzskata Ludmila, vajadzētu domāt par līdzekļu ieguldīšanu šajās vietās, izveidot lielas ostas, jo ne Rīgas, ne Liepājas, ne Ventspils ostu, iespējams, vairs nebūs.

—      Tās jau nenotiks pēkšņi un vienā dienā, bet gan pamazām un pakāpeniski, apmēram 100 gadu laikā. Vispirms šīs vietas skars regulāri plūdi, būs biežas vētras. Arī ūdens sastāvs mainīsies. Pamazām Baltijas jūra kļūs par saldūdens ezeru. Bet pagātnē tas viss jau ir bijis. Vispirms bija Baltijas ledus ezers, tad izveidojās Joldijas jūra, tad atkal nāca Ancilas ezera laikmets, ar kuru beidzās Baltikas ezeru stadija un sākās jūras stadija, — teic L. Kartunova.

Arī klimatu skars pārmaiņas. Kļūs aizvien siltāks. Latvijā ziedēs orhidejas, ūdeņos būs medūzas, gar piekrasti pastaigāsies lielie bruņurupuči. Priežu un egļu mežu vairs nebūs, vienīgi lapu koku meži.

Viss iepriekš teiktais attiecināms uz patālu nākotni, bet ir ģeoloģiski faktori, kas vistiešāk attiecas uz tagadni, kas ietekmē cilvēku veselību, dzimstību, mūža ilgumu.

—      Ar ko tad zeme mūs ietekmē? Tie ir dažādi zemes izstarojumi. Vai pie mums tie nokļūst lielākā vai mazākā kvantumā, atkarīgs no zemes garozas uzbūves. Ja teritorija ir blīva un nogulumu iežu kārta biezāka par vienu kilometru, tad cilvēki ir pasargāti no šiem izstarojumiem. Taču, ja zemē ir lūzumi un plaisas, tad šie izstarojumi no dziļajiem slāņiem nāk uz augšu un slikti ietekmē cilvēku veselību. Piemēram, Kurzemes novadā šis izstarojošais slānis izvietots 2 — 2,5 km dziļumā, Vidzemē -1,5 — 0,5 km zem zemes virsmas un Latgalē — 0,5 km un seklāk. Visi šie fakti iegūti, izmantojot ģeoloģisko fondu materiālus un kosmisko fotoattēlu dešifrēšanas rezultātus.

Kas tie ir par izstarojumiem, kas nāk laukā no zemes?

Izšķir trīs veidu — magnētisms, radiācija un gravitācija. No radiācijas viskaitīgākie ir alfa starojumi, kas dod radona gāzi. Zemei ir savs noteikts radiācijas lauks, taču, ja vēl šie starojumi nāk laukā no zemes plaisām, tad radona līmenis jau apdraud cilvēka veselību. Paaugstināts radona gāzes līmenis veicina saslimšanu ar plaušu vēzi, katarak-tu, impotenci, daži bērni dzimst ar Dauna slimību.

— Taču es negribu cilvēkus biedēt, jo no šīs gāzes var aizsargāties. Teiksim, cilvēki iegādājušies gruntsgabalu, kur pēc mērījumiem redzams, ka ir radona anomālijas zona. Šādā gadījumā, māju ceļot, var izmantot pretradona aizsardzības pasākumus. Piemēram, būvbedri izklājot ar plastikāta plēvi. Radons ir smaga gāze, tā nekur augstu ne-uzplūst. Skar vienīgi mājas pirmo un otro stāvu. Augstāk nokļūstot, tā gaisā izšķīst un nav vairs bīstama. Daudzi cilvēki tagad aizraujas, liekot mājoklī plastikāta pakešu logus. Ja cilvēka dzīvesvietā ir paaugstināts radona līmenis, tad, pateicoties šiem logiem, viņi sev rada īstenu gāzes kameru. Par to savulaik jau pārliecinājās zviedri. Viņi izeju no šīs situācijas rada, katrā ēkas telpā ierīkojot ventilāciju.

Savukārt no paaugstināta magnētisko lauku izstaroju ma ļoti cieš nervu sistēma. Kā teic Ludmila — jo smagāks šis lauks, jo vairāk uz trakumu ejam. Liels magnētiskais izstarojums no zemes novērojams Valkas rajonā, īpaši Strenčos. Un šeit nu sanācis kuriozs.

Strenčos jau ilgu laiku atrodas republikas nozīmes psihoneiroloģiskā slimnīca. Taču ārsti, kas šeit ārstē nervu slimniekus, ievērojuši, ka pacientiem, kuri sirgst ar tuberkulozi, pēc uzturēšanās Strenčos šī slimība atkāpjas. Tas tālab, ka arī baktērijām netīk šī magnētiskā anomālija, tās nevar šādos apstākļos vairoties un pamazām iet bojā. Tālab Strenčos būtu prātīgāk ārstēt nevis nervus, bet infekcijas slimības.

— Pētījumi gan rāda, ka tās pilsētas un ciemi, kas savulaik vēsturiski izveidoti, kā krelles uz diedziņa izvietojušās vietās, kur magnētiskais izstarojums ir uz nulles līmeņa vai ļoti vājā laukā. Savukārt tās pilsētas, kas radītas padomju laikā un, ja tā var teikt, mākslīgi būvētas, nav pasargātas no šīm kaitīgajām ietekmēm. Toties magnētiskajā zonā ļoti labi aug meži.

Savukārt par gravitāciju gan var teikt — jo tās intensitāte augstāka, jo cilvēks labāk jūtas. Atomi jau arī turas kopā, pateicoties tieši gravitācijai. Gravitācijas enerģija veicina cilvēkiem enerģijas pieplūdi un dod dzīvelīgumu.

— Jo tuvāk ekvatoram, jo lielāka gravitācija. Tālab jau dienvidnieki ir tik temperamentīgi un uz sievietēm kāri. Ja gravitācijas līmenis ir vājš, tas var veicināt saslimšanu ar osteohondrozi, osteoporozi un citām kaulu vainām.

Fakts, ka Latvija atrodas patālu no ekvatora, gan nenozīmē, ka mums ir izteikti zems gravitācijas līmenis. Ar vislielāko gravitācijas līmeni var lepoties Saldus rajona Nīgrandes pagasts.

— Viens no augstas gravitācijas rādītājiem ir iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Un Nīgrande uz Latvijas fona šajā ziņā izceļas īpaši. Šis augstais dzimstības līmenis nav saistāms ar ekonomisko vai kādu citu attīstību, jo dati liecina, ka jau no sākta gala Nīgrande lepojusies ar augstiem dzimstības rādītājiem. Cita starpā, tagad ir atklāts, ka senlatviešu rota Nameja gredzens ir veidota pēc tāda principa, kas nēsātājiem dod klāt papildu gravitāciju.

Tomēr paaugstinātajai gravitācijai ir viens sliktums. Šajā zonā ļoti labi jūtas un vairojas dažādas baktērijas. Dabā valda princips — kur cilvēkam slikti, tur visas dzīvās būtnes jūtas slikti, bet kur labi, tur visiem labi.

Kā teic Ludmila, pēdējā laikā ļaudis aizvien biežāk meklē viņas palīdzību un interesējas, kas ir zem viņu zemes apakšā. Viņa var palīdzēt arī tiem cilvēkiem, kas mīt daudzdzīvokļu namos. Tiesa gan, šādos gadījumos, ja tas tiešām nepieciešams, Ludmila var tikai ieteikt mainīt dzīvokli uz citu vietu.

Rīgā seismiskā situācija nav no tām labvēlīgākajām. Var teikt, ka ir smagāki rajoni pilsētā un ne tik smagi. Daudzmaz labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi vērojami Imantā, Bolderājā, Pļavniekos. Toties par izteikti nelabvēlīgiem var uzskatīt Ziepniekkalnu, Purvciemu, Mežaparku.

— Es negribētu, lai cilvēki tagad satrauktos un katru mīļu brīdi domātu: varbūt dzīvoju nepareizā vietā. Taču gribu, lai cilvēki zinātu, ka ir veidi, kā pārbaudīt dzīvesvietas ģeoloģiskos apstākļus, un ir arī veidi, kā aizsargāties pret šo nelabvēlīgo iedarbi. Speciāli nevajadzētu līst zonās, kurās labi nejutīsies.

Vislabāk būtu ik pēc 10 — 15 gadiem mainīt dzīvesvietu, kļūt nedaudz par klejotājtautu. Tie ilgi dzīvo.

Kontaktinformācija

Tel./fakss: (+371) 673-61-553
Mob. tel.: (+371) 291-58-279; 291-50-482

http://www.urboekologija.lv 
E-pasts: urbo@internet.lv; urboekologija@gmail.com