Internets: http://www.urboekologija.lv
|
|
|
RAKSTI LATVIEŠU VALODĀ |
Ģeoloģiskās vides ietekmes uz iedzīvotāju veselību un būvēm ievērošana celtniecībā un projektēšanā | |
|
|
L.Kartunova Pilsētu stabilas attīstības priekšnoteikumi. – Referāts, 1999.g., Rīga. |
|
PILSĒTU STABILAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI
Dr.arh. Ludmila Kartunova, Biotehnogēnās sistēma "Pilsēta" veidojas uz teritorijas stihiski, vai pēc iepriekš izstrādāta plāna. Šīs sistēmas bioloģiskās komponentes- iedzīvotāju, un tehnogēnās komponentes- apbūves, komunikāciju veiksmīga funkcionēšana lielā mērā ir atkarīga no šīs teritorijas ģeoloģiskās vides īpatnībām. Ģeoloģisko faktoru komplekss iedarbojas uz iedzīvotāju organismiem. Šī ietekme var stimulēt bioloģisko procesu attīstību, vai apspiest tos, izsaucot demogrāfisko rādītāju pasliktināšanos, saslimstību pieaugumu. Šie paši faktori iedarbojas arī uz mākslīgo vidi, kuru mēs radām, būvējot pilsētu. Atkarībā no ģeodinamisko procesu aktivitātes, pilsētas apbūve un infrastruktūra var kalpot ilgi, vai arī ātri iet bojā. Aktīvie Zemes garozas ģeodinamiskie procesi negatīvi ietekmē pilsētas mākslīgo vidi, samazinot būvkonstrukciju un komunikāciju amortizācijas laiku. Teritorijās, kur ģeodinamiskie procesi nav tik izteikti, apbūves amortizācijas laiks ir daudz garāks. Lai iegūtu pilnu informāciju par ģeoloģiskiem faktoriem, kuri iespaido iedzīvotāju veselību un pilsētas apbūvi, pilsētbūvnieciskai dokumentācijai jāpievieno teritorijas ģeoloģiskās vides raksturojums, sākot no kvartāra iežiem līdz kristāliskiem pamatklintājiem, ietverot tos. Latvijas Valsts Celtniecības ZPI "Urboekoloģijas" sektora ilggadīgie pētījumi Latvijā parādīja, ka iedzīvotāju demogrāfiskie rādītāji ir atkarīgi no ģeoloģisko rādītāju lielumiem. Katram ģeoloģiskajam rādītājam ir vērtību diapazons, kuram atbilst optimālākie demogrāfiskie rādītāji. Veiktie pētījumi liecina, ka vēsturiskās pilsētas izvietojas uz teritorijām, kur ģeoloģiskā vide nodrošina optimālo demogrāfisko procesu attīstību. Jo teritorija satur vairāk ģeoloģisko faktoru, kuru lielumi labvēlīgi cilvēku organismam, jo lielāka pilsēta var izveidoties šajā teritorijā. Kā var izskaidrot fenomenu, ka lielākā daļa vēsturisko pilsētu attīstījās uz teritorijām, labvēlīgām bioloģisko procesu attīstībai ? Tam var būt divas versijas. Pirmā balstā uz to, ka eksistēja cilvēku grupa, kas bija spējīga noteikt vietu pilsētai. Otra- ka darbojās dabiskās atlases mehānisms. Labvēlīgā vietā pilsēta attīstījās, nelabvēlīgā- iznīka. Šodien zinātniskie sasniegumi vairākās zinātņu nozarēs: kosmiskā medicīna, ģeofizika, medicīniskā ģeogrāfija, biofizika un vairākas citas liecina, ka organisma attīstību un veselības stāvokli kontrolē un nosaka ģeoloģiskās un kosmiskās vides faktori, kuru lielumus var noteikt ar precīzas aparatūras palīdzību. Mūsu laikmetā ir pieejamas vairākas pētījumu metodes, sākot no radioaktivitātes līmeņa noteikšanas un beidzot ar zemes dzīļu kosmisko zondēšanu, kura atļauj noteikt zemes garozas struktūru, ģeodinamisko zonu vietas, vides piesārņošanas pakāpi un citus rādītājus. Tātad, lai nodrošinātu pilsētas vai ciemata stabilu attīstību, nepieciešama informācija par zemes dzīlēm un par visiem ģeoloģiskiem faktoriem un to lielumiem dotajā teritorijā, lai būtu iespējas spriest par šīs teritorijas derīgumu ilgstošai cilvēku dzīvošanai uz tās un, vai esošie faktori var veicināt paplašinātu paaudzes atjaunošanu. Šāda informācija ļaus arī izvēlēties apdzīvojamās zonas vietu un tās perspektīvās attīstības virzienu. Ir arī nepieciešama informācija par ģeoloģisko procesu attīstības ātrumu, lai būtu iespēja spriest, kādas izmaiņas gaidāmas uz projektējamās teritorijas, un vai šīs izmaiņas netraucēs pilsētas attīstībai. Ģeoloģiskās informācijas plaša pielietošana pilsētbūvnieciskās dokumentācijas izstrādāšanas gaitā, veicinās demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, nodrošinās mākslīgās vides stabilu funkcionēšanu, atļaus samazināt dabas vides traucējumu pakāpi. Tas prasīs izmaiņas esošajā teritoriālplānošanas un pilsētbūvniecības likumdošanā, kā arī grozījumus programmās, speciālistu sagatavošanai. |
|
|
RAKSTI CITAS
VALODAS
|
|
|
© SIA
URBOEKOLOGIJA, 2009 |